Īrnieks nemaksā trešo mēnesi. Solījumi, atrunas, tad klusums. Šī ir situācija, no kuras baidās katrs izīrētājs — un tieši šeit visbiežāk tiek pieļautas kļūdas, kas vēlāk maksā tiesvedību. Aplūkosim, kā rīkoties juridiski korekti.
Svarīgi: šis raksts ir vispārīgs ceļvedis, nevis juridiska konsultācija. Katrs gadījums ir individuāls, un likumi mainās. Pirms svarīgiem lēmumiem konsultējieties ar juristu.
Kad rodas tiesības izbeigt līgumu
Dzīvojamo telpu īres likuma 24. pants: izīrētājs var izbeigt līgumu, ja kavēto maksājumu apmērs pārsniedz divu mēnešu īres maksu — ja vien līgumā nav noteikts lielāks pieļaujamais kavējums. Tāpat, ja kavēti ar lietošanu saistītie maksājumi ilgāk par diviem mēnešiem.
Brīdinājums nav formalitāte — tas ir priekšnoteikums
Šī ir galvenā kļūda praksē. Pat neapstrīdams parāds pats par sevi nedod tiesības izlikt īrnieku, ja nav ievērota brīdināšanas procedūra. Augstākās tiesas judikatūra šajā jautājumā ir konsekventa (piemēram, SKC-435/2008, SKC-244/2016).
- Brīdinājums jānosūta rakstveidā, un tā mērķis ir dot īrniekam reālu iespēju parādu nomaksāt ārpustiesas ceļā.
- Prasību tiesā drīkst celt tikai pēc brīdinājumā norādītā termiņa notecēšanas.
- Ja pēc brīdinājuma rodas jauns parāds, ar veco brīdinājumu vairs nepietiek — vajadzīgs jauns. Tiesa to vērtē stingri.
- Nodrošiniet pierādāmu piegādi. Praksē īrnieki mēdz izvairīties no brīdinājuma saņemšanas, tāpēc to bieži izsniedz ar zvērināta tiesu izpildītāja starpniecību.
Ko nedrīkst darīt nekādā gadījumā: nomainīt atslēgas, atslēgt ūdeni vai elektrību, izmest mantas, iekļūt dzīvoklī bez atļaujas. Personu izlikšana no dzīvojamās telpas Latvijā ir pieļaujama vienīgi tiesas ceļā. Pašrocīga rīcība pārvērsīs jūs no cietušā par atbildētāju.
Divi ceļi uz izlikšanu
1. Parastā prasības tiesvedība. Prasība tiesā par līguma izbeigšanu, izlikšanu un parāda piedziņu. Droši, bet ilgi.
2. Bezstrīdus piespiedu izpilde (Civilprocesa likuma 400. panta pirmās daļas 3. punkts). Ievērojami ātrāka, bet iespējama tikai tad, ja izpildās visi nosacījumi:
- Līgums ir notariāli apliecināts vai ierakstīts zemesgrāmatā;
- Līgums ir terminēts;
- Līgumā tieši un skaidri ierakstītas tiesības piemērot bezstrīdus piespiedu izpildīšanu un īrnieka pienākums atbrīvot telpas maksājumu kavējuma vai termiņa notecējuma dēļ;
- Ievērots brīdinājuma izsniegšanas nosacījums.
Šī kārtība attiecas uz izlikšanu un īres maksas parādu, bet ne uz komunālajiem un apsaimniekošanas maksājumiem — par to aprēķiniem var rasties strīdi.
Secinājums nākotnei: lielākā daļa problēmu ar izlikšanu sākas līguma parakstīšanas brīdī. Terminēts līgums, nostiprināts zemesgrāmatā, ar pareizajām atrunām — tas ir ieguldījums, kas atmaksājas tieši šādā situācijā.
Kā šo risku nepārņemt vispār
Ar different.lv jūs neslēdzat līgumu ar privātpersonu, kuras maksātspēju nevar pārbaudīt. Mēs kļūstam par jūsu īrnieku: maksājumi nāk no uzņēmuma pēc līguma, un problēmas ar konkrētiem iemītniekiem — parādi, brīdinājumi, tiesvedības — vairs nav jūsu jautājums.
Noderīgi raksti
- Īres līgums: kas obligāti jāiekļauj
- Drošības nauda: cik drīkst prasīt
- Komunālie maksājumi: kas par ko maksā
Negribat riskēt ar nemaksātājiem?
Mēs kļūstam par jūsu īrnieku — maksājumi no uzņēmuma pēc līguma, bez atkarības no konkrēta iemītnieka.
Saņemt piedāvājumu WhatsApp