Drošības nauda (bieži saukta par depozītu) ir galvenais īpašnieka aizsardzības mehānisms pret parādiem un bojājumiem. Bet tās izmantošana ir stingri regulēta — Dzīvojamo telpu īres likuma 12. pants. Kļūdas šeit mēdz izmaksāt dārgi.

Svarīgi: šis raksts ir vispārīgs ceļvedis, nevis juridiska konsultācija. Katrs gadījums ir individuāls, un likumi mainās. Pirms svarīgiem lēmumiem konsultējieties ar juristu.

Cik drīkst prasīt

Likums noteic: izīrētājs ir tiesīgs prasīt drošības naudu, kas nepārsniedz divu mēnešu īres maksu. Vairāk prasīt nedrīkst. Praksē visbiežāk tā ir viena vai divas īres maksas.

Kad tā jāatdod

Ja līgumam izbeidzoties drošības nauda nav izmantota vai izmantota daļēji, tā (vai atlikums) atdodama īrniekam ne vēlāk kā dienā, kad dzīvojamā telpa tiek atbrīvota — ja vien līgumā nav noteikts citādi.

Praktisks padoms: tieši tāpēc līgumā ir vērts paredzēt citu kārtību. Pēdējie komunālo pakalpojumu rēķini parasti pienāk tikai nākamajā mēnesī pēc skaitītāju nodošanas. Bez atrunas līgumā jums formāli būtu jāatdod nauda jau izvākšanās dienā, vēl nezinot gala summu.

No kā drīkst ieturēt

Būtiski: izīrētājam vienmēr ir pienākums argumentēt un pierādīt ieturēšanas pamatotību. Ja nespējat to izdarīt, nauda jāatdod. Strīda gadījumā īrnieks var vērsties tiesā, un tiesa prasīs no jums pierādījumus, nevis paskaidrojumus.

Tipiska kļūda: daudzi īrnieki uzskata, ka pēdējo mēnesi var nemaksāt, jo “ir taču depozīts”. Drošības nauda nav priekšapmaksa par īri — tā ir paredzēta parādu un zaudējumu segšanai. To ir vērts skaidri pateikt jau līguma parakstīšanas brīdī.

Kā pasargāt sevi

Alternatīva bez depozīta strīdiem

Ar different.lv šis jautājums vienkārši nerodas. Mēs kļūstam par jūsu īrnieku, maksājam regulāri pēc līguma, un attiecības ar faktiskajiem iemītniekiem — depozīti, akti, strīdi par skrāpējumiem — paliek mūsu pusē.

Noderīgi raksti

Negribat strīdēties par depozītiem?

Mēs kļūstam par jūsu īrnieku — regulāri maksājumi, bez aktiem un strīdiem par skrāpējumiem.

Saņemt piedāvājumu WhatsApp